Satiku draugu mežsargu, kurš man pastāstīja par saviem piedzīvojumiem šī gada meža gaitās. Domāju, ka arī jums tas būs interesanti
Viņš jau trīsdesmit gadus strādāja kā mežsargs. Jaunībā viņu iesauca Sibīrijas mežos, un tur viņš palika uz visiem laikiem. Šis skarbais apvidus ar bezgalīgajiem mežiem, straujajām upēm un stāvajām kalnu nogāzēm kļuva par viņa mājām, bet meža dzīvnieki — gandrīz par radiniekiem.
Aprīļa rīts bija neparasti silts. Sniegs mežā bija gandrīz nokusis, atsedzot pērnā gada lapas un pirmos, sīkos jaunās zāles dzinumus. Valdis zināja, ka pavasaris ir īpašs laiks meža iemītniekiem: tieši aprīlī un maijā vilkiem piedzimst mazuļi.
Mežsargs gāja pa labi zināmu taciņu, pārbaudot rezervāta robežas un fiksējot koku stāvokli pēc ziemas. Mugursomā viņš nesa mērīšanas instrumentus, termosu ar tēju un sviestmaizes — gaidāma bija gara diena. Pēkšņi meža klusumu pārtrauca stiepta vilka gaudošana. Valdis apstājās, ieklausoties. Skaņa atkārtojās — tas nebija parasts vilka gaudiens.
— Kas tur notiek? — nomurmināja mežsargs, atstājot mugursomu pie lielas priedes un dodoties skaņas virzienā.
Gaudošana kļuva arvien tuvāka, un drīz Valdis nonāca nelielā pļaviņā. Tur viņš ieraudzīja lielu vilceni — pie koka ķepas bija cieši iespiestas lamatas. Dzīvnieks izskatījās novārdzis. Spalva uz skausta bija sacēlusies. Vilcene centās sakost dzelzs lamatas, bet bez panākumiem. Apkārt lamatu vietai zeme bija samīdīta.
Nupat paziņots, ka iespējams nāksies celt nodokļus – eksperti paziņo par gaidāmo plānu
— Ak, — klusi izelpoja Valdis. — Cik ilgi tu šeit esi bijusi?
Dzīvnieks pagrieza galvu cilvēka balss dzirdēdams. Viņas dzeltenajās acīs bija manāmas bailes, bet vienlaikus arī apņēmība aizstāvēt sevi. Viņa atņirdza ilkņus un dobji ierūcās, taču Valdis pamanīja galveno: dzīvnieka sāni bija apaļi, bet kustības piesardzīgas.
— Grūta situācija, — saprata mežsargs. — Un, spriežot pēc visa, drīz būs mazuļi. Pēc 60–65 dienām vilka mazuļi parādās tieši šajā gadalaikā.
Valdis lēnām atkāpās, rādot dzīvniekam, ka nekaitēs. Taču pilnībā aiziet viņš nevarēja — vilcene kopā ar vēl nedzimušajiem mazuļiem būtu nolemta bojāejai.
— Klausies, skaistule, — viņš mierīgā, klusinātā balsī uzrunāja dzīvnieku. — Es tev nekaitēšu. Zinu, ka baidies, bet, ja mēs neizņemsim šo dzelzs gabalu, tu saproti, kas notiks. Vilcene uzmanīgi vēroja katru viņa kustību. Valdis apsēdās zemē, lai izskatītos mazāk draudīgs, un sāka lēnām novilkt jaku.
— Dienesta laikā uz robežas man nācās palīdzēt ievainotiem dzīvniekiem, — viņš runāja vairāk pats ar sevi. — Galvenais ir neveikt straujas kustības un saglabāt mieru.
Mežsargs aptina jaku ap labo roku — gadījumam, ja vilcene mēģinātu kaut ko darīt. Ar kreiso roku viņš izvilka no kabatas lauzni un sāka rakt zemi ap lamatu, cenšoties to atbrīvot no stiprinājuma.
— Paciesties vēl nedaudz, — nomurmināja Valdis, sajūtot, kā, neskatoties uz vēsumu, kļūst karsti. — Drīz tevi atbrīvošu. Vilcene pārstāja rūkt. Valdis saprata, ka process ir sācies.
Bumbiņas no mūsu bērnības – kā tās spēlējām un kas patiesībā slēpās aiz šiem stikla “dārgumiem”
— Tas sākas, — viņš nodomāja. — drīz būs mazuļi.
Darbojoties, mežsargs beidzot atbrīvoja lamatu stiprinājumu. Tagad vajadzēja nospiest atsperes mehānismu, lai lamatas atvērtos. Tas prasīja abas rokas un lielu spēku.
— Piedod, meitenīt, tagad būs kā būs, — viņš brīdināja un strauji nospieda mehānismu.
Lasi vēl: Vecmeistaru ieteikums: kā atbrīvot virtuves caurules, netērējot ne centa
Lamatas klikšķēja un atvērās. Vilcene iegaudoja, bet bija brīva. Viņa mēģināja piecelties, taču tas neizdevās. Valdis ātri novilka kreklu un saplēsa to strēmelēs, lai palīdzētu dzīvniekam. Vilcene bija pārāk novārgusi, lai pretotos.
— Tevi jānogādā siltumā, — izlēma mežsargs. — Netālu ir mana ziemas mājiņa.
Veca būdiņa atradās pus kilometra attālumā no pļavas. Valdis to izmantoja kā atpūtas vietu garo apgaitu laikā. Tur bija sauss, silts un droši. Mežsargs uzmanīgi pacēla vilceni. Viņa bija smaga, īpaši savā stāvoklī, bet gadi fiziska darba mežā bija devuši savu rezultātu.
— Turies, — viņš čukstēja. — Tiklīdz būsim būdiņā, taviem mazajiem būs droši un silti.
Tālākie notikumi liek nodrebēt. Turpinājumu lasi otrajā lapā
